Ka Hoku o ka Pakipika, Volume I, Number 8, 14 November 1861 — He wahi kaao no Victoria. [ARTICLE]

He wahi kaao no Victoria.

Mamua 6 ko Victoria* ke 'Lii Wahine mare aaa i ke kane, kaoohā aku la kela i na 'Lii o na Aupuni a pau o £uropa, e heie mai i kona Hale Alii, ;na ka hoomikAukau a me ka noonoo nui nae mamua ae o ho lakou hiki ana mai. A hiki mai ka poe i kauohaia, e kakali ana i ka hiki moi o ke 'Lii Wahine} a mamua ne oka hikiana o ke f Lii wahine i kahi e akoakoa ana ona 'Liī, 0 Europa, hiki mai la ke Alii o Farani, a nolio ma kona fioho, weh« de la oia i kana buke, lalau āku kona lima i ka peni, a me ka inika, a lilo kona mahawa i ka noonoo nui ana, me ke kulou o kona mākā ilalo. A hiki mai ka hianawa o ko ke Lii Wahine hele ana māi i ka Hale Alii kāhi e akoakōa ahā o hā 'Lii, lālau aku lā oiā i kekahi pua rosē, lawē āē lā oia a paā fnā kona lima hema, a lielē āku la. okē kumu o koha lawe ana i kēiā pua rose ā paa fna koha lima hema, ua noohoō nui oia mā ia mea, ā pehei kohā hoo» ho6 ana. "t)ā laWē aē kē Akua i kekahi iwi āoao, 6 hā iwi āoāo o Aelamu, a lilo ae la i wāhihē} ā pēla hbi au e laW6 āi i keia pUā fos& ā |iaa fna k&'u lima hema t no kā fnēā, he wahine au; ā 4 ina ē hiki i kekahi o ka poē, ā hiāu poe paha i kauoheia, ke lawe aku i kēiā puā rose mai kuu lima hema āku ā kāu iā mea ma konā heftia; oia hoi kona lawe ana ia'u i wahiho au nānā, ā pela hot āu ē lāwe ai ia ia i kane na'u,'* t kā'hiki ānā ōkē *JL»ii Wahinē i ka flālē Alii, kahi i ākōākōā'i o hā 'Lii, ku ihō lā oia ma kā puka, he mānaWā pokole, ē hāna i ko ka hale, ā lilo ihō la kā māhawā o na 'Lii o loko i ka naha'ha i kē Alii Wahlhcf,' ākā, ō ke Alii ō Farāni, āiā no konā makā e kulou āhā 1 lālo hiē kā naha ōle āku i kē Lii Wahine hōofhāu āha i konā hānā'na i kō kā hāle, ike āku lā oia i kē Alii o Farani, e kulōu ānā kōhā makā īlāīō rnnlurta o kāiiā • pāpā kaukau; hē fhea kāmāhao iā i ko kd Alii wāhihē hiāh&ō} hēlē pololei āku lā oiā ā ku ihō !a fna ke kihi o kā papā kāukāu, e.kali āhā i kā ēā ā§ ō kōhā fhākā iluna; ku ihō la kē 'Lii wahihe ā hālā kā hāpāluā hōfa, kikēkē ihō lā kēlā i kā pāpā kāukāu, ā ēā āē lā kona makā iluna, a nāhā pōlolei mai la. tlkkw\ āku la kē 'Lii Wāhinē (Duēēh Vietoria) i kā puā foge i ke Alii ō Fārāni; kākali iho la ōiā fhē kā hoōhōō nui i kā mea j ē hahā'i. I iho la ia ilōko ohā "hō kōu hāawi āha mai ia mea ma kou lima hefna, pela hoi e lalāu āku āi ma kou lilha aku." A lalau ōiā ikā puā roae ( ākā, āōlē i hōōkuu hiāi kē 'Lii Wahinē, no kōhā manāo, āole i lōāa ia iā kāhi kupōho ē waiho āi oia iā fnēā{ knkali hōU ihō lā kēlā me kā noonoo hou i kahi kupohō ē waiho āi. A loāā iā ā kāhi kupōhō hō ia ftiēā, lālāu iho lā kēla i kahā pāhi, ā ōki āē la i kōhā kāpā Alii, mā kā hēmā, kāhi ē pili āhā i kā puuwai, (thē hēārt) ā ike kē 'Lii wahine, ua loaa ia iā kāhi kupoho, alailā, hōokuu mai oia i kā pUā rosē, A hōi āku ke 'Lii Wāhine ā luna o kōhā hōhō Alii, olēlō māi la oia, i mai la, uā | kauōhaia āku oukou na 'Lii o ha Aupuni ō Jfcurōpa hfei, ē hēlē fhai i kahi i hoomākauk* kauia, mē kā noonoo nāē mamua o ko oukou hēle ana rhāi; a i ko oukou hiki aha mai, ua j lilo kō ōukou ffi4hāō i nā mēa o kēia Hale, | hō ia hiea, na kekahi o ka poe i kauohaiā i hfli māi i kā makemake o ke 'Lii wahine Dueen Vicloria) holaila, ke lawe nei i kē 1 'Lii o Farani i kane fia'u. i J. V/, K,* j — ; \