Ka Hoku o ka Pakipika, Volume I, Number 27, 27 March 1862 — No na Aina e mai! [ARTICLE+ILLUSTRATION]

No na Aina e mai!

Ma ka la pule iho nei, ua ku mai kekāhi moku kalepa no Kapalakiko mai, me ua nn hou no Amenkahui ame Europa. Aole be hoouka kaua hou ma Amenkahui, no ka mea, ua kuemi mau ihope na kipi ke hele imna na koa aupuni. Ua poaipuniia na kipi ma na aoao a pau, a ua hui ioa ke kumakena i hoike mau ia rnai iioko o kā lakou inau nupepa uo na pilikia e hooke nei ia lakou. Uft ane* nne poho ka manāolana ona maKāainana i ka nui o na poino i hooiliia māl maluna o lakou i keia mokuahana hoOmaihoiho, a aole lakou iae e hele mamuli o ko lakou makfr make iho i ke kaua; nolaila, ua kuahaua na luna āupuni i na kan£ a pau i kupono no kā oihana koa e hooma&aukāu koke e komo i ua puali koa. Ke mt(rt mai nei no nae ka m&nāo ikaika oha liiha e kaua ā ika make, wahi a lakou; iio ka mea, ho ka lanakila mau 0 ke aupuni Akaii, ua hele a inaina makoha lua ko lakou mānao. Ēiā hoi keia, ina G hoopioia iakou, e hoomalu ia ahā ko lakoU waiwai e ke aupUhi, a e liia āhā pahā kekāhi o iakou, a nolaila, aole paha e hoomalie ia aha īakou me ka amuehiUe ikāika ole. Uā hoopioia ka inokuahi Beretāniā o Lehānon t e ka moku iiiauuwa AfnefikahUioi , motlih t tib kona komo hewā āhā i kekaiil āWā o kā poe kipi. g Ma lCāpāiakiko, Uā hoopauia i ke ahl kā ihoku kālepā o jPo/t/«6std, aUā pau pu hie iā i eiwa eke ieta ho keiā pae aina, ā nolaiia, ua ane neie loa makoU i kā hhpepa oie e ihii ai i ha meā hou. tjā hiahaoiā e hooholoia āhā he kāhāWai e kā Ahāolelo hhi o Amerikahui e hookuU aha 1 hā iiikā a pāii 0 kā poe kiph tJā kuaiia hā palapala aie o kā goao Akau hia Itu*hmoiid, (ke kulahākahhāle kipi,) ho ka puka he 30 hapāhaiiet-i ho ke dāla hookahi. 0 ka moku āihā o uā hoomalu ia ehā kāilāWāi koā ( ā āiā āae hiāi kā hāpāiihi 0 kolāiiā -kainUuina e kohio hoU iloko o ka hui kahiko, alaila, e hoohoa iā hā kānaWāi koā a e lpi aiia hā kāhāWāi mua. tJā pio loā hā kipi tuā ia hiokU; Mā kā lā 18 0 FeberUari, Uā hele hā koā ahpUhi ihā kā iiiokUpUhi 0 Edisto; inā kāHi (J kokoke .āiiā i ke kulanakāuhāle.o ijhkrloflMmt tfo lilo kā iiiāiāiha āilā 0 nā Wādā fāpa ā paU ike ahpUiii, aoie iāe iā kekāhl oleio e piii āhā i ke kāUā e hoiiiīā, ke ole e āe okā iuhā āhpUhii - 1 tlā loāā i ke āUpUhi hlā i kā pulupulu he $100,000 ka wāiwaii tia hālāWāi kā poe hieā pulupulu ā pakā hoi ma llichmohd, e kukā pu tio ka pono a poho ole pāhā o kā iioopāU āhā o kā pulupuīu a hie ka pākāj i ole e ioaa ika puaii koa āUpUhii Aote t hooholo ia kekāhi iuāhao iikakā. ! Mā kā lā 2 o Māi-aki, Ua inake o den. Landet-( i kā eha i ioaa ia ia hia ke kaua āha hiā lildWāfd } fl Feffy. ' ' tJa h&ālele kā-poe kipi i ke kuiāhākauhak o Coiuthbu3 ina feenettike. tJa kiolaia ha pu nUhhi īioko o ka muiiwai, a ua hoopāh loa ia hā hāie ā pāu i ke ahi, ke Waiho heoheo Wāte hei ia wahi. Oleio hiāi kekāhi hhpepa o kā āoāo ho kā iāhākilā hlāh 0 ke āiipUhi, Uā lOāā i ko ka Heina ke ātWāiwā o kā poiuo a hie ke ināhā. Ūa hooihākā kā poe kipi e haalele i ke kuianakāuhāie o CoitttnbUs ika la o FebefUāri. Ia la ae ( Uā puhiiā ha hāle ike ahi; ā elua la ho kā a loa aha= He 14,000 ka nul o hā koā i ka wa i puhiiā āii Me hui ha moku hoU hia na kahawai o ferika e imi ana ina nika e kuai. Aoie uui na tnoku manuwa Atnerikahui malaila i keia mahaWā, ā nolaiia ho keia hiāhuāhua āhā o hā thoktt kuai hikāi He wai haiahā hui hiāhiUā iho hei ihā Att ; seteriāi Ma ka apaua o Vietm tta uui loa ka wai, ahe 80,000 ka huī okā poe i loohia l kā popilikia, āole ai, aole hoi he wahi inoe 0 iakoUi Eha la ke kahe hiau āhā oka ua tne ke kauahai ole. Ūā pau ika hiolo na alahaka a hoopau ia hoi ha aiāhiih Ua olelo ia ma hā nUpepa, ke hoomakaUkaii nei o AtiBeteria e kāua hou hie ltalia. ' lloko o kiA māh&toa pokole āe hei, ua ulti tnai he hihiā iwāehā o nā aupuni o PerUBia a ! tne Auseteria, ā kē hoonui WaWe hei ke koWa iwaeha o laUā; ! Ōua mea i oleloia āe nei inaluha, oīā no na āho htit o ka nuhoii i loaa ihai ia tna* koU; āka f ho ke ptiht ahā i ke ahi o na eiul leta< hoiāiiā; ha hiki ole iā ihākou ke pai ii nttii _ -